​

Madara Kvēpa savā darbnīcā izstādīs gleznu izlasi no pēdējo divu gadu laikā paveiktā. 

 

Madara Kvēpa (1996) ir jaunā gleznotāja, kuras daiļradei raksturīgs zināms izteiksmes lakonisms, veidojot savu triepienu (vizuālo zīmju) sistēmu kā unikālu glezniecības alfabētu. 2021. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari, iegūstot maģistra grādu. Zināšanas papildinājusi studijās Milānā, Brēras Mākslas Akadēmijā. Kopš 2016. gada aktīvi piedalās grupas izstādēs, ņēmusi dalību arī fonda “Mākslai Vajag telpu” projektā “Skaņai vajag mākslu” (2018), interpretējot Dainas Riņķes gleznu “Mūsu māja”, un piedalījusies jauno mākslinieku grupas izstādē “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām” (2020, kuratore Auguste Petre). Līdz šim sarīkojusi arī sešas personālizstādes. 2020. gadā Madara Kvēpa kļuva par SEB stipendijas glezniecībā laureāti.

​

Pētera Sidara izstāde “Aktīvā kustība”.

 

Mani darbi nav domāti vēstījumiem vai manifestācijām, vai filozofēšanai, tie nav domāti pastāstīšanai vai iztulkošanai. Mans dzīves stāvoklis, kuru es pieņemu kā kustību, atbilst manu darbu būtībai. Es mēģinu savos darbos radīt prieku un turpināt manās iecerēs aizsākto rotaļu. Manā dzīvē svarīgas ir emocijas, to brīvs uzplaiksnījums, iztēles spējas. Šai kustībai nekad nav gala, tā vienmēr paredz tālākas attīstības iespējas. Māksla ir mans dzīvesveids un mana vienīgā patiesā kaislība. Vairāk vai mazāk strādāju un vēlos strādāt „psihoautomātiski”, kas nozīmē, ka, veidojot darbu no dažādiem materiāliem, sākotnēji tam neizvirzu kādu konkrētu ideju. Tā strādājot, radu darbu, līdz rodas vajadzīgais efekts. Darba gala rezultātu nosaka manas izjūtas. Mani “stohastiskie” fraktāļi liek paraudzīties ar citām acīm uz mākslas pasauli. Manā iekšējā mākslas telpā ir ienācis fraktālisms, kas sastopams dabā, un tas dod man dzīves gaisotni un ir neaizstājams iedvesmas avots. Es atrodos it kā savā “kustības telpā”. Šī “kustības telpa” palīdz paplašināt manu zinātkāri par dzīvi mākslā. Tā man palīdz dziļāk elpot. Lai dzīvo abstrakcionisms!

 

p.s. Doma, kas izriet no sengrieķu filozofa Platona, ka visaugstākā skaistuma forma slēpjas nevis reālās pasaules formās, bet ģeometrijā, tiek izmantota arī abstraktās diskusijās, tāpat kā ideja, ka abstraktā māksla, tā kā tā nepārstāv materiālo pasauli, var tikt uztverta kā garīgā pasaule.

​

Žozefīnes Kristas Pešikas izstāde "Anima".

"Anima" tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē dvēsele, elpa, gars, zemapziņa. Dvēselei pašai par sevi nav formas, taču kad piedzimstam, tā uz brīdi ir piesaistīta ķermenim, kurš ir ļoti dzīvs un kuram ir sava fiziska forma ar ierobežojumiem. Ķermenis, lai arī piedzimis no jauna, jau ir piepildīts ar kādu daudzumu informācijas, kas mūs veido, tas ienāk šajā pasaulē ar jau iesāktu rakstītu stāstu.
Katrai dvēselei ir savs stāsts un pagātne, ceļa posmi, kuri noieti, tā ir viņas forma bez ierobežojumiem.
Apvienojoties dvēselei un ķermenim rodas maģija, tajā brīdī dzimst indivīds, kāds kurš lai cik līdzīgs varētu būt kādam, nav atkārtojams.
Vizuālais tēls sniedz nelielu informāciju par iekšējo pasauli, tas ir tas, ko ar acīm redzam skatoties no savas pasaules.
Žozefīne Krista Pešika savās gleznās ataino to, kas acīm nav redzams - ārējo pasauli no iekšpuses. Cik dažādas pasaules sastopas uz vienas kopīgas zemeslodes.

​

Danielas Vētras izstāde/instalācija "There's no safe place" ir veltīta performancei "Man arī būtu bail", kas norisinājās 15. jūlijā "Viskaļu" pagalmā.

“Vai ar dalību sociālo mediju kampaņās ir pietiekami, lai ietekmētu notikumus pasaulē, vai arī tas vienkārši ir simbolisks žests, kas, piesedzoties ar cīņas karogu, patiesībā demonstrē vien pasīvu comformismu? Kāpēc es nedaru neko par lietām, kas mani dziļi aizskar? Kāpēc es neprotestēju un necīnos? Kādēļ es nevēlos likt Facebook profilam rāmīšus? Vai vienkārši esmu gļēva? No kā tad mums visiem ir bail? Galu galā kāda ir mana līdzatbildība kolektīvajā ignorancē un pasivitātē?"

Pasākums notika festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2021" ietvaros. Pasākumu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, FK u.c.

​

Atvērtās Nedarbnīcas durvis

 

iidziiba ir sociāli interaktīvs hibrīddizaina projekts ar īgnu redzējumu un draudzīgu misiju. Jau pāris gadus iidziiba savā paspārnē veido īgno tekstu krātuvi - humorpilnu vietni ar dažādiem jokiem, nevārdiem, neteicieniem, pārteicieniem un pārrakstiem.

iidziiba piedāvā īgnos tekstus iegūt savā īpašumā uz dažādiem dizaina produktiem (krekliem, džemperiem, maskām, kulēm, brošām u.c.).

Īgnā Nedarbnīca ir vieta, kur būt un darīt. Kur sviņot dzīvi bez pārmetumiem un smieties bez aizspriedumiem. 

Atverot Nedarbnīcas durvis varēs nopirkt kaut ko īgnu, nopozēt īgnā fotostūrī, piesēst un atpūtināt kāju un uzsist klaču.

 

www.iidziiba.lv, www.facebook.com/iidziiba/,  www.instagram.com/iidziiba/

​

Info par pārējām izstādēm un darbnīcām tiks papildināts vēlāk.